Sanpaulija

Sanpauliju bieži mēdz dēvēt par Āfrikas vijolīti, jo tās izcelsmes valsts ir Tanzānija un tās ziedi ir violetā krāsā. Šo augu atklāja vācu Barons Valters von San Pauls (Walter von Saint Paul-Illaire) 1892. gadā, kura vārdā tad tas tika arī nosaukts. Oriģinālā sanpaulija bija grūti audzējama mājas apstākļos kā telpaugs, tādēļ sākumā tā nekļuva populāra, bet 1925. gadā stādu audzētava “Armacost and Royston” Losandželosā saskatīja šī auga potenciālu un sāka veidot jaunas šķirnes. Nākamajā gadā sabiedrībai tika prezentēti desmit jauni hibrīdi “Admiral”, “Amethyst”, “Blue Boy”, “Commodore”, “Mermaid”, “Neptune”, “Norseman”, “Sailor Boy”, “Viking” and “#32”, kas ir priekšgājēji daudzām mūsdienu šķirnēm.  Tās bija diezgan atšķirīgas no oriģinālās Āfrikas vijolītes, jo šķirnes varēja viegli pavairot, tās labi jutās ikdienišķos mājas apstākļos un to ziedēšanas laiks bija ilgāks. Sākot no 1930. gada šī auga popularitāte tikai auga. Tika veidotas jaunas šķirnes, kuras cita no citas atšķīrās ar ziedu krāsām un lapu formām. Tomēr Āfrikas vijolītes savu popularitātes gājienu Eiropā uzsāka tikai pēc Otrā pasaules kara, lielā mērā, pateicoties botāniķim un grāmatu autoram Dr. David Hessayon. Viņa populārās dārzniecības grāmatas vēstīja, ka rūpēties par tādiem telpaugiem kā sanpaulijas ir neticami viegli.

Arī mūsdienās sanpaulijas var iegādāties gandrīz jebkurā ziedu veikalā. Tās ir ļoti pateicīgi telpaugi to kompaktā izmēra un pieticīgo augšanas prasību dēļ. Parasti Āfrikas vijolītes stādu neaudzē gadiem ilgi, jo tās nemēdz ziedēt vairākus gadus pēc kārtas, bet, lai tas turpinātu būt kā telpaugs, pavairo ar lapu spraudeņiem. Tad nu es parādīšu divus veidus, kurus esmu izmēģinājusi.

Nepieciešams:

  • Sanpaulijas mātes augs
  • Ass nazis vai šķēres
  • Augsnes maisījums dēstiem un augsnes maisījums istabas augiem
  • Ūdens

DSC_0101

Sāk ar to, ka izvēlas veselīgu un spēcīgu mātes augu un sagatavo augsnes substrātu un/vai vāzi ar ūdeni. Es izmēģinu divas pavairošanas metodes, lai saprastu, kura man patīk labāk.

Šeit es varu ieteikt nelielu triku, kas noderēs daudzām pavairošanas un sēšanas metodēm. Kad sagatavo augsnes substrātu augu pavairošanai, tad traukā var pildīt apakšējā slānī 50% substrātu telpaugiem un augšējā 50% substrātu dēstiem. To dara tādēļ, ka gan sēklām, gan spraudeņiem nav nepieciešamas tik smaga un ar uzturvielām bagāta augsne, savukārt, kad stāds sāks attīstīties, tas laidīs saknes dziļāk jau ar mēslojumu bagātākā augsnē.

Tātad mātes augam izkniebj veselākās un spēcīgākās lapiņas, vēlams tās, kas ir augam pa vidu. Augšējās būs visjaunākās, līdz ar to vismazākās, savukārt apakšējās būs vislielākās, tātad – visvecākās.

DSC_0104

Lapas kātiņu saīsina līdz nepieciešamajam garumam un galā veic slīpu, aptuveni 45° griezumu, tas tādēļ, lai palielinātu iepējamo apsakņošanās virsmu. Svarīgi ņemt vērā, ka nazim vai šķērēm ir jābūt asām, lai lieki netraumētu auga audus un sterilām, lai neveidotos infekcija. Jep, gluži kā operācijas zālē.

DSC_0160DSC_0161DSC_0170

Pēc tam lapu spraudeņus liek vai nu ūdenī, vai samitrinātā augsnes substrātā un gaida kamēr parādīsies pirmās saknītes vai no zemes sāks līst āra jaunas lapiņas. Ja izvēlaties lapu spraudeņus likt pa tiešo augsnē, tad augsnei nevajadzētu ļaut iekalst un tā jāuztur viegli mitra.

DSC_0107DSC_0128DSC_0113

Kad vāzē esošajai lapiņai ir parādījušās pirmās saknīte, ir laiks to iestādīt vieglā, labi drenētā substrātā un gaidīt, kad sāks parādīties pirmās lapiņas.

DSC_0339DSC_0354

Un pēc kāda laika tās noteikti parādīsies.

IMG_3570

Voilā!

Jāatzīst, ka man labāk patīk augus pavairot ar ūdens metodi, jo tad nav tik ļoti jāseko līdzi augsnes mitrumam un uzreiz var redzēt spraudeņus, kuriem ir potenciāls uz pavairošanos. Šeit gan jāatceras, ka bieži vien no auga apsakņošanas ūdenī līdz reālam augam paiet ilgāks laiks kā ja to apsakņo pa tiešo substrātā, jo saknes, kas tiek izdzītas spraudenim esot ūdenī nav piemērotas augšanai augsnē, kur to pārstādot ir nepieciešama ekstra enerģija sakņu pārveidošanai un jaunajiem apstākļiem. 

Vēl nedaudz par sanpauliju kopšanu. Tās vislabāk jutīsies trūdvielām bagātā augsnē, iestādītas labāk mazākā podiņā, kā lielākā. Augs nepanes aukstumu, ideālā temperatūra tam ir no +18 līdz +21 grādam. Āfrikas vijolītēm nepieciešama gaisma, bet ne tieši saules stari, tādēļ ziemā tām patiks Dienvidu puse, savukārt vasarā Ziemeļu. Vislabāk tās apliet ir no apakšas t.i. ieliet ūdeni šķīvītī, jo sanpaulijām nepatīk, ja ūdens nokļūst uz lapām, tas var veicināt lapu apdegšanu kā arī puves veidošanos. Lai arī augam patīk mitrs gaiss, tās noteikti nevajadzētu smidzināt ar ūdeni, tā vietā tās ir ideāli piemērotas tādām telpām kā vannaistaba (ar logu) vai virtuve.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s